Vēsturiskie un ģeogrāfiskie noslēpumi nometnē “CampIT”

Radošo tehnoloģiju nometne “CampIT 2023” šogad svinēs sešu gadu dzimšanas dienu, jo jau kopš 2018. gadā pulcē bērnus un jauniešus, lai nedēļas garumā nodotos tehnoloģiju, radošuma un atpūtas priekiem un jauniem atklājumiem. Tomēr skaistā un gleznainā nometnes “CampIT” apkārtne savus noslēpumus glabā jau gadu simteņu tūkstošus. Šajā rakstā dosimies literāri-ģeogrāfiski-vēsturiskā ceļojumā pa nometnes “CampIT” apkārtni, lai iepazītu iespaidīgos dabas un vēstures dārgumus.

Visus ekskursijā iepazītos objektus iespējams redzēt “BalticMaps” kartē šeit.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta

Nometnei “CampIT” ir lielisks ģeogrāfiskais izkārtojums – nometnes vieta atrodas “Eglainēs”, Drabešu pagastā, Cēsu novadā. Attālums līdz Rīgas centram ir 80 kilometri, Sigulda atrodas 29 kilometru attālumā, bet nometnes vietu no Cēsu pilsētas šķir vien 14 kilometri. Nometnes “CampIT” tuvākajam ciemam dots latvisks personvārds(i) – Kārļi, savukārt, tikai 200 metru attālumā atrodas Amatas upe, kas pavasaros kā izaicinošs magnēts piesaista ekstrēmos ūdenstūristus un profesionāļus no tuvākas un tālākas apkārtnes, bet vasaras periodā rāmi, bet graciozi un ainaviski līkumo Amatas senlejā – meandru, klinšu, ziedošu pļavu un zaļojošu dižkoku pavadījumā.

skats no putna lidojuma, Kārļu HES

Amatas upes ieleja, skats uz Kārļu dzirnavu ezeru (Kārļu ūdenskrātuvi). Foto autors: “CampIT 2022 komanda”.

Ziemeļu puse

Uz ziemeļiem no “Eglainēm” atrodas bagātīgs jauktu koku mežs, bet uz ziemeļaustrumiem izvietojies Kārļu ciems. Apdzīvotās vietas nosaukums radies 18. gadsimtā, kad ciemā esošo muižu iegādājās Karls Eberhards Zīverss, to pārdēvējot par Karlsruhe jeb Kārļamieru. Zināms, ka pirms baronu Zīversu saimniekošanas ciemu dēvēja par Wolfsruhe jeb Vilkumieru (Lāce-Baltalksne, 2016). 2022. gadā apkopotie dati uzrāda, ka Kārļu ciemā dzīvo 71 iedzīvotājs (Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2022).

Uz ziemeļrietumiem no nometnes “CampIT” Riekšupītes krastos atrodas Kalna Vēršu mazciems. Interesanti, ka šajā apdzīvotajā ciemā ilgus gadus atradās Kārļu skola.

Dienvidu puse

Visvairāk ievērības cienīgu objektu atrodami dienvidu pusē, raugoties no nometnes teritorijas skatu punkta. Uz dienvidaustrumiem atrodas Kārļu dzirnavu ezers (Kārļu ūdenskrātuve) un Kārļu HES, kuras darbību iespējams raksturot divos laika posmos. Pirmais vēsturiskais nogrieznis – Hidroelektrostacijas būvniecība Amatas senlejā sākta 1924. gadā, stacija svinīgi atklāta 1927. gadā, tā darbojās līdz 20. gs. 60. gadiem. 20. gs. pirmajā pusē Amatas HES ar elektroenerģiju nodrošināja Cēsu pilsētu un tuvāko apkārtni. Otrais laika posms – HES savu darbību jaunā veidolā atsāka 2002. gadā, un stacija darbojas arī šodien (Jonīte, 2017).

Kārļu dzirnavu ezers

Kārļu dzirnavu ezers (Kārļu ūdenskrātuve) tuvplānā. Foto autors: “CampIT 2022 komanda”.

Pie Kārļu dzirnavu ezera, biezā meža un stāvās kraujas ieskauta, atrodas Bruņa ala, bet ģeoloģiskajam piemineklim apkārt stiepjas Dambja iezis. Dabas pētnieks un ekspolitiķis Guntis Eniņš portālā “LA.LV” rakstījis, ka Bruņa alas platums ir 30-40 cm. Vistālākais punkts alā, līdz kuram ir nonācis cilvēks, ir 21,5 metri, mērot no alas sākuma. G. Eniņš rakstā min kādu nostāstu par iespējamo alas nosaukuma izcelsmi. Apkārtnes vecākie iedzīvotāji atminās, ka alā slēpies kāds 1905. gada revolucionārs, bet pēc Otrā pasaules kara alā patvērumu radis Bruno Vilnītis (ikdienā saukts par Bruni), kurš bēdzis no 1949. gada izsūtīšanām. Dabas pētniekam B. Vinītis “noliedza, ka ir patvēries viņam piedēvētajā alā. Viņu ir slēpusi skolasbiedra mamma, un Brunis gulējis sienā uz kūtsaugšas” (Eniņš, 08.11.2013).

Pirms ceļosim pa Amatas upes straumi uz Gaujas pusi, visupirms daži vārdi par pašu Amatu. Kā vēsta interneta resurss “Upes.lv”, Amatas garums ir 80 kilometri (Latvijas Nacionālās bibliotēkas datubāzē minēts, ka upes garums ir 67 kilometri) (Liepiņš, 2019). Upes kritums ir 193 metri, un tā tek pa mainīgu apvidu – purvainas zemienes mijas ar augstām kraujām un dziļām ielejām (LNB Digitālā bibliotēka, 2013). Amada varētu būt senatnīgais ūdensteces nosaukums, kas cēlies no līvu valodas un nozīmē “upju māte” (Kaļva, 2021).

Starp Amatas HES un Kārļu zivjaudzētavu upe plūst garām “Dārzleju” mājām. Tieši šajā vietā norisinājās ģeogrāfiskais asa sižeta trilleris nepilnu 40 gadu laikā. Stāsts ir par Gulbju klinti. Tāpat kā Kārļu HES, arī šim unikālajam dabas veidojumam iespējams piedēvēt vairākus posmus. Pirmais – “kopš 20. gs. 60. gadiem pret Amatas straumi ir ass smilšakmens ieža izvirzījums – Gulbju rags”. Otrais – nākamajos gados šajā ragā izveidojās ala. Trešais – šajā posmā izveidojās Latvijā unikāla arka, caur kuru tecēja upe. Ceturtais – “[..] arka iegāzās upē un upes vidū stāvēja klints sala [..]”. Piektais – ūdens straumes ietekmē klints sadila ātri, pārvērtās par smilšakmeņu klints stabu. Sestais – dižais klints stabs balstījās upes oļos līdz 2002. gada ziemai, kad palu ūdeņi graciozo dabas veidojumu nogāza (Eniņš, 2012).

Mūsu ekskursijas nākamais pieturpunkts ir Kārļu zivjaudzētava, kura darbību uzsākusi 1932. gadā un daļēji rekonstruēta 1987. gadā (Cēsu Centrālā bibliotēka, 2023). Laikraksts “Austrālijas Latvietis” 1971. gada 27. augustā raksta, ka “Trīs pēdējos gadus pēc kārtas pirmo vietu Latvijas zivjaudzētavu vidū ieguvuši Kārļi.” Avīzes korespondentam zivjaudzētavas direktors Uģis Ziediņš labos panākumus izskaidro “[..] ar vēsu un labo Amatas ūdeni.” (Junkers, 1971). BIOR institūta informācija liecina, ka zivju audzētavas “Kārļi” galvenā funkcija ir saglabāt Gaujas upes baseina lašu populāciju, tādēļ zivjaudzētava katru gadu izlaiž 200 000 lašu smoltus un mazuļus (Institūts “BIOR”, 2023).

Amatas tilts pie Kārļu zivjaudzētavas

Skats pāri autoceļa V291 tiltam uz Kārļu zivjaudzētavu. Foto autors: “CampIT 2022 komanda”.

Iepretim zivjaudzētavai slejas majestātiskā Ainavu krauja, kuras garums sasniedz 500 metrus, bet augstums – 46 metrus. Krauju veido divi ieži – Bizenes un Ainavu – no kuriem paveras gleznains skats uz mūsu ekskursijas laikā izstaigāto Amatas senleju (Cēsu TIC, 2021). Vācu vēstures pētnieks Vilhems Fridrihs Ungerns-Šteinbergs (1752-1832) rakstījis: “Tā ir Elizeja, apburta zeme, tā šķita kā dzīvo feju pasaule vai nezināma teātra dekorācijas… Šis ir skaistākais apvidus, ko esmu savā dzīvē ceļojumos redzējis… Ir nepieciešams iepazīstināt ar dzimtenes skaistākajām vietām vairāk svešzemju ceļotājus un pašus vidzemniekus…” (Eniņš, 25.02.2013).

Skats no Ainavu kraujas un Amatas ieleju teju pirms simt gadiem – fotogrāfa Voldemāra Šmidberga tvērumā 1931. gadā – https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/308831

Ainavu krauja drons georaksts

Skats no putna lidojuma uz vienu no iespaidīgākajām un garākajām kraujām Latvijā – Ainavu krauju. Ja uzmanīgi ieskatās, kraujas virsotnē iespējams redzēt nometnes “CampIT” dalībniekus. Foto autors: “CampIT 2021 komanda”.

500 metru attālumā no Ainavu kraujas, dodoties gar Amatas upi straumes virzienā, skatam atklājas Ķaubju iezis. Vārdnīca “Tēzaurs.lv” lietišķi ziņo, ka ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis valsts aizsardzībā atrodas kopš 2001. gada, “tas ir 6 metru augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums ~45 metru augstas un 50 metru platas kraujas augšdaļā” (Jubels un Hirša, 2002.-2009.).

Ekskursijas noslēgumā pieļausim nelielu liriski-ģeogrāfisku atkāpi un nonāksim pie Zvārtes ieža, kurš, iespējams, ir vispopulārākais un atpazīstamākais ģeogrāfiskais objekts Amatas upes krastos. Devona smilšakmens atsegumu veido divas daļas – 44 metrus augsta krauja un 19 metrus augsts klints izcilnis. Ģeogrāfiskais objekts ir ļoti praktisks no tūrista skatpunkta, jo piedāvā izcilus skatus gan raugoties no skatu platformas iepretim iezim, gan pa trepēm nokļūstot klints virsotnē (Cēsu TIC, 2021).

Par unikālu atzīstams fotogrāfa Krišjāņa Vībura fotouzņēmums, raugoties no Zvārtes ieža kraujas uz klints izcilni 1935. gadā. Tolaik Amatas upe plūda tieši gar krauju un izcilni, bet šobrīd upe iztaisnota, lai pasargātu klints izcilni no izskalošanas – https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/310574

Zvārtes iezis

Nometnes “CampIT” dalībnieki un vadītājs pārgājiena galamērķī – vietā, kur gleznainā Amatas upe sastop devona smilšakmens iežu atsegumu – Zvārtes iezi. Foto autors: CampIT.

Lūk, šāds bija mūsu literāri-ģeogrāfiski-vēsturiskais ceļojums pa nometnes “CampIT” dabas brīnumiem apveltīto ainavisko apkārtni. Tomēr, lai izlasīto piedzīvotu, iepazītu izzinātu, izjustu un sajustu, aicinām pieteikties radošo tehnoloģiju nometnēm “CampIT” un “CampIT Gaming Edition”! Tiekamies pašā Gaujas Nacionālā parka sirdī, pie bagātīgās Amatas upes senlejas un gleznainās Ainavu kraujas!

_________________________________________________________________

Atsauces:

Add Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *